Baltijas inženierkonsultantu tikšanās Tartu

14.06.2018

2018. gada 8. jūnijā Tartu (Igaunija) norisinājās gadskārtējā Baltijas inženierkonsultantu tikšanās.

Pēdējo divu gadu laikā galvenās tēma bija ar Rail Baltica būvniecības attīstība, kā arī digitālās būvniecības attīstība.

Šī pasākuma galvenais temats bija ēku energoefektivitātes prasības Baltijā un Eiropā.

Pasākumu Tartu organizēja Igaunijas arhitektu un inženierkonsultantu asociācija (EAACEC).  

Igaunijas profesionālo asociāciju pārstāvēja:

• Tīts Kerems, Igaunijas arhitektu un inženierkonsultantu asociācijas (EAACEC) valdes priekšsēdētājs
• Keijo Vahers, EAACEC valdes priekšsēdētāja vietnieks
• Maidu Sārs, EAACEC valdes loceklis,
• Johans-Aksels Tarbe, EAACEC valdes loceklis
• Heiki Meos, EAACEC valdes loceklis
• Indreks Odens, EAACEC biedrs
• Kalle Karons, EAACEC izpilddirektors
• Margus Tali, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta padomnieks
• Kalle Kusks, Tallinas tehnoloģiju universitāte, Gandrīz nulles enerģijas ēku izpētes grupa; Fonds KredEx

Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA)  dalībnieki:

• Guntars Maļina, LIKA valdes priekšsēdētājs;
• Dairis Laimiņš, LIKA valdes loceklis;
• Kārlis Grīnbergs, sertificēts pasīvo māju konsultants un energoauditors (SIA „CMB”).

Lietuvas inženierkonsultanti diemžēl šoreiz neapmeklēja šo pasākumu.

EKEL organizēto sanāksmi atklāja valdes priekšsēdētājs Tīts Kerems un izpilddirektors Kalle Karons. Kalle Kūsks, Tallinas Tehnoloģiskās universitātes Gandrīz nulles enerģijas ēku izpētes grupas loceklis un Ekonomikas un komunikāciju ministrijas padomnieks Margus Tali runāja par ēku energoefektivitātes prasībām un pašreizējo situāciju dažādās Eiropas valstīs, tostarp arī Igaunijā. Energoauditors Kārlis Grīnbergs sniedza visaptverošu pārskatu par situāciju Latvijā.

Tika uzsvērts, ka neskatoties uz to, ka Eiropas Komisijas pamatnostādnes un mērķi ēku energotaupības jomā ir vienādi, visām ES dalībvalstīm, mērķu sasniegšanai izmantotās darbības un metodes dažādās valstīs atšķiras. To nosaka galvenokārt klimata atšķirības, kā arī katras valsts pieredze enerģētikas jomā.

Margus Tali uzsvēra, ka energoefektivitāte pats par sevi nav mērķis, bet gan daļa no ES klimata un enerģētikas politikas, balstoties uz Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu. ES pasākumu kopumā klimata un enerģētikas jomā 2020. gadam ir noteikti trīs pamatmērķi:

• par 20 % samazināt CO2 emisiju;
• līdz 20 % palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas patēriņā;
• par 20 % palielināt energoefektivitāti.

Lai gan izmaiņas enerģijas lietošanas regulējumā ir izraisījušas pretrunīgus viedokļus, saskaņā ar dalībnieku teikto, būvniecības konsultantiem ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai piedāvātu tehniskus risinājumus, lai izveidotu labu iekštelpu klimatu un videi nekaitīgas ēkas ar zemām enerģijas izmaksām.

Papildus enerģētikas tēmai katras valsts asociācija sniedza tradicionālu pārskatu par valsts būvniecības un projektēšanas sektoru, informējot par notikumiem un pārmaiņām pagājušajā gadā. Tika uzsvērts, ka gan Igaunijā, gan Latvijā projektēšanas un būvniecības nozarēs pēdējais fiskālais gads ir bijis veiksmīgs.